Piedzīvojām Japānu kā zemi, kas māca būt uzmanīgam ar vēlmēm, tāpēc ka tās piepildās! Viesu vēlēšanās ciena, godā un ņem vērā, lai ko tas arī prasītu. Šeit zeme un cilvēki dzīvo dziļā savstarpējā cieņā, proti, cilvēks neapgrūtina zemi ar saviem atkritumiem, rūpīgi tos šķiro un neatstāj aiz sevis lieko, pretī saņemot brīnišķīgas dāvanas – fantastiskas ainavas un gardas jūras veltes. Šeit ēdiens un tā gatavošana ieņem nozīmīgu lomu sadzīvē, turklāt tā baudīšana ikreiz notiek nesteidzīgi, ar pateicību.
Viesošanās laikā Japāna mūs priecēja ar Japānas ķirša jeb sakuras bagātīgo ziedu krāšņumu, brīnišķīgām cilvēku un dabas veidotām ainavām. Pats Fudzi kalns (Fuji) no mūsu skatieniem slēpās aiz mākoņu segas, tomēr lidojuma laikā caur iluminatoru negaidīti izdevās notvert tā virsotni virs mākoņu klājuma.
Ceļojot pa Japānu un dzīvojot gan japāņu ģimenēs, gan budistu tempļos, izbaudījām rietumu un austrumu kultūru un tradīciju atšķirības, kā arī atklājām kopīgo un to, ka japāņi ir ļoti sirsnīgi, viesmīlīgi, draudzīgi un atvērti cilvēki. Spilgtākās emocijas joprojām ir saglabājušās par pilsētas varenību, ko izbaudījām, gan nomaldoties pazemes daudzstāvu pilsētā, gan vērojot tās plašumus no 300 m augstuma. Izaicinājums un vienlaikus piedzīvojums bija tikt galā ar vienu no sarežģītākajām dzelzceļa sistēmām. Arī publiskās pirts apmeklējums un ietērpšanās Japānas tradicionālajos kimono izraisīja gan apjukumu, gan smieklus, gan neaizmirstamas emocijas. Visās pilsētās mūs uzņēma ļoti sirsnīgi un viesmīlīgi cilvēki, kas pārsteidzoši daudz zināja par Latviju un gaidot mūs, bija pat apguvuši dažas frāzes latviešu valodā. Liels bija mūsu pārsteigums, sastapot Rīgas zoodārza dāvinātās ziloņmeitenes Zuzes saimnieku Kobē, kurš pavēstīja, ka Zuzei esot arī atvasīte, kas mājo kādā no Tokijas zoodārziem.
Kora koncertprogrammu veidoja galvenokārt latviešu komponistu oriģinālmūzika (P. Plakidis, R. Dubra, S. Mence, Jēk. Graubiņš u. c.), latviešu tautasdziesmu apdares, kā arī mūsdienu komponistu ( X. Busto, P. Kostiainens) mūzikas opusi, jo tieši ar latviešu mūziku vēlējāmies iepazīstināt Japānas klausītājus. Japāņi ir ļoti uzmanīgi un ieinteresēti klausītāji. Mūzika Japānā ir “skaņas baudīšana”, kas arī ir vārda “mūzika” nozīme japāņu valodā jo šādi tulko vārdu “mūzika” japāņu valodā. Turklāt Japānas mūzikas tirgu uzskata par pasaulē lielāko. Rīgas kamerkoris Japānā sniedza sešus koncertus, pēc kuriem uzklausījām atzinīgus vārdus un pateicību par mūsu atskaņotās mūzikas daudzveidīgo skaistumu, ekspresiju un cilvēcisko siltumu. Pret tradicionālo mūziku japāņi izturas ar lielu cieņu. Viņi patiesi apbrīno Latviju par to, ka latviešu tautasdziesmas joprojām skan un ka tās nodod no paaudzes paaudzē. Arī latviešu tautastērpi izpelnījās milzīgu interesi.
Liels ir prieks par to, ka mūsu koncerti notika gan akustiski izcilās prestižās zālēs. Iepretim Japānas imperatora pilij atrodas Japānas otrā lielākā banka (SMBC). Šīs ēkas priekšā līdzās Japānas karogam lepni plīvoja Latvijas karogs, un tieši mūsu koris dziedāja pirmo – jaunās bankas ēkas atklāšanas koncertu. Cieņas un viesmīlības izpausmes arvien pārsteidza, it īpaši sakura, liels koks, nācis no Japānas vecākās sakuras atvasēm, kas pirms gada pārstādīts pie bankas ēkas par godu Latvijai!
Japāna pazīstama kā jaunu mūzikas mācību metožu radītāja un dažādu mūzikas tehnoloģiju aizsācēja. Īpašā sociālās aprūpes centrā, kurā sniedzām arī nelielu koncertu, mums bija iespēja redzēt, kādas radošās un muzikālās aktivitātes ir pieejamas ļoti slimiem, pat paralizētiem cilvēkiem un kādu prieku viņiem sniedz mūzika. Japāņu kultūra un hieroglifi ir cieši saistīti, tā ir noslēgta sistēma un tikai hierarhijas pirmajā pakāpē ir atļauts ielūkoties svešiniekiem. Škiet, tikai nedaudz pavērām priekškaru un aizkustinājām cilvēku sirdis – esam gaidīti viesi atkal!
